Iesākumā mazliet par viņām pašām. Zebras ir Āfrikā dzīvojošas zirgu dzimtas pārstāves, kas pazīstamas sava neparastā kažociņa dēļ. Zebras pēc rakstura ir ļoti nešpetni dzīvnieki, kas mīl delverības un nerātnības. Vēl zebras uzskata par ļoti sociāliem dzīvniekiem. Zebras atšķirībā no saviem radiniekiem zirgiem un ēzeļiem nekad nav kļuvušas par īstiem mājdzīvniekiem. Cilvēki ik pa laikam vēlas pieradināt zebras, īpaši lietošanai Āfrikā, jo zebras ir izturīgākas pret Āfrikas slimībām nekā zirgi. Piedevām zebras ir imūnas pret cece mušu kodieniem. Tomēr visi cilvēku mēģinājumi ir cietuši neveiksmi. Domājams ka pie vainas varētu būt zebru raksturs. Tā kā zebras, salīdzinot ar zirgiem, ir neparedzamākas un tendētas uz paniku stresa situācijās. Tādēļ jebkura veida zebroīds - zebra jaukta ar zirgu vai ēzeli, ir daudz piemērotāks darbam un nebrīvei, nekā "tīrasiņu" zebra.
Zebras dzīvo gan savannā, gan mežos, gan krūmājos, tās ir sastopamas līdzenumos un kalnos bet zebru dzīves telpa ir apdraudēta, izplešoties cilvēku saimnieciskajai telpai. Kā arī zebras ir iecienīts malumednieku mērķis, jo par nelaimi zebrām viņu skaistās, strīpainās ādas daudzi cilvēki vēlas redzēt savās mājās uz grīdas vai sienām. Visvairāk ir apdraudētas Tuksnešu zebras un Kalnu zebras, jo Līdzenumā dzīvojošām zebrām ir plašākas iespējas atrast drošu dzīves vietu. Kapēc? Tad nu esam sākuši tuvoties atbildei par svītrām.
- Baltiem dzīvniekiem būtu ļoti grūti izdzīvot Āfrikas līdzenumos un mežos.
- Līdzenuma zebrām var skaidri redzēt, ka baltais raksts ir uz tumša fona.
- Ja laukums starp krāsainajām strīpām kļūst relatīvi plats, tad laukums zaudē savu intensitāti.
Fakts, ka lielākajai daļai zebru ir balts vēders, nenozīmē, ka zebras ir baltas ar tumšām svītrām, jo lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku ir gaiši vai balti vēderi un kājas.
Strīpas vienmēr ir vertikālas uz galvas, pleciem un kopumā uz ķermeņa, jauktas ar horizontālām svītrām uz gurniem un kājām. Daži zoologi uzskata, ka svītras strādā kā kamuflāža. Pirmkārt vertikālās svītras palīdz zebrai noslēpties augstajā savannas zālē, kas pirmajā mirklī šķiet absurdi, jo zāle nav ne balta, ne melna. Bet zebras galvenais ienaidnieks ir lauva, kas neatšķir krāsas . Teorētiski, ja zebra stāv nepakustoties zālē, tad lauva to nevar ieraudzīt. Piedevām zebras ir bara dzīvnieki, un ja daudzi strīpaini dzīvnieki stāv viens pie otra, plēsējam ir grūti izšķirt, kur viens dzīvnieks sākas un kur beidzas, bars varētu izskatīties kā viens liels dzīvnieks. Tas apgrūtina lauvu izvēlēties medījumu, kuru atšķirt un nomedīt. Ja zebru bars sāk skriet un riņķot dažādos virzienos, tad lauvai var rasties grūtības saprast, kuras vertikālās strīpas kustās kurā virzienā, kas atkal apgrūtina plēsoņu izvēlēties upuri.
Strīpām zinātnieki piešķir arī seksualitātes nozīmi, tā kā katram indivīdam ir atšķirīgs raksts, tad strīpas ļauj atpazīt un izcelt kādu konkrētu zebru.
Nesenākas teorijas un pētījumi par zebru krāsu nozīmi ir pierādījuši, ka zebru vertikālās strīpas ir efektīgas, lai "sajauktu galvu" cece mušām. Alternatīvas teorijas uzskata, ka zebru svītras sakrīt ar zemādas tauku rakstu, un kalpo kā kopīga termoregulācijas sistēma, kas stiprina teoriju par to, ka svītru raksts dod otram dzīvniekam informāciju par indivīda spēku un spēju turpināt dzimtu. Zebru termoregulācijas sistēma ir ļoti efektīga Āfrikas klimatā, tās apspalvojums atstaro līdz 70% saules gaismas.
Skarbi, bet tāda ir zebras ikdiena un dzīve Āfrikā.
